Trīs aizklāšanas kļūdas, no kurām mācīties

2005. gada 4. martā ASV karavīri kontrolpunktā netālu no Bagdādes lidostas apšaudīja automašīnu, kurā brauca tikko atbrīvotā itāļu žurnāliste Džuljana Sgrena un divi Itālijas izlūkdienesta virsnieki. Nikola Kalipāri, kurš bija risinājis sarunas par viņas atbrīvošanu, gāja bojā, aizsedzot viņu.

ASV armija veica izmeklēšanu un aprīlī PDF formātā publicēja ziņojuma neklasificēto versiju. Ar melnu krāsu bija aizklāti iesaistīto karavīru vārdi, otrā SISMI virsnieka identitāte un informācija par koalīcijas spēku pārvietošanos.

Nokopējot PDF tekstu un ielīmējot to teksta redaktorā, viss kļuva redzams. Itāļu žurnālisti to pamanīja dažu dienu laikā. Pentagons failu izņēma. Necenzētā versija jau bija nokopēta citur un cirkulē joprojām.

2009. gada decembrī ASV Transporta drošības pārvalde federālajā iepirkumu vietnē publicēja savas pārbaužu vadības standarta procedūru rokasgrāmatas versiju. Sadaļas, kas bija atzīmētas kā sensitīva drošības informācija, bija apklātas ar melniem taisnstūriem.

Pētnieki pamatā esošo tekstu ieguva dažu stundu laikā. Tajā bija pārbaudes izņēmumi noteiktiem diplomātiem un izlūkdienesta darbiniekiem, kā arī informācija par fiziskās drošības procedūrām kontrolpunktos. Šāda informācija kalpo drošībai tikai tikmēr, kamēr tā nav publiska.

Pārvalde sāka iekšēju pārbaudi. Kongress uzdeva jautājumus. Taču dokuments jau bija visur.

2019. gada janvārī Pola Manaforta advokāti iesniedza atbildi uz apgalvojumiem, ka viņš pārkāpis vienošanos ar prokuratūru. Vairākas rindkopas bija apklātas ar melnām svītrām.

Žurnālisti tekstu iezīmēja un ielīmēja citur. Zem svītrām bija apgalvojums, ka Manaforts ar Konstantīnu Kilimņiku bija dalījies 2016. gada priekšvēlēšanu aptauju datos, un informācija par viņu tikšanos Madridē. Tā kļuva par vienu no nozīmīgākajām tā laika atklāsmēm. To atklāja dokuments, kuram šo informāciju bija jāslēpj.

Starp pirmo un pēdējo gadījumu ir četrpadsmit gadi. Nozares, rīki un sekas atšķiras. Mehānisms katrreiz viens: kāds virs teksta uzzīmēja necaurspīdīgu figūru, nevis tekstu izdzēsa. Figūra pastāv tikai skatienam.

Šī kļūda atkārtojas divu iemeslu dēļ.

Tā iztur visas pārbaudes, ko autors parasti veic. Paskaties uz lapu, teksts nav redzams, tātad šķiet pazudis. Nav kļūdas paziņojuma, brīdinājuma vai vizuālas atšķirības starp īstu aizklāšanu un uzzīmētu taisnstūri. Dokuments, kas noplūdīs, izskatās tieši tāpat kā dokuments, kas nenoplūdīs.

Turklāt abi rīki parasti atrodas līdzās. Taisnstūris ir vispārīgs zīmēšanas rīks, kas ir necaurspīdīgs. Aizklāšana ir īpaša funkcija, kas izņem saturu. Vairumā rīkjoslu tos šķir daži pikseļi, un tikai viena rīka nosaukums pasaka, ko tas dara ar failu.

Nevajadzēja labākus nodomus. Vajadzēja citu darbību un vienu pārbaudi.

Aizklāšanai jāizmanto funkcija, kas no satura plūsmas izdzēš rakstzīmes, nevis virs tām uzvelk figūru. Tā ir katrā nopietnā PDF programmā. Parasti tā atrodas atsevišķi no zīmēšanas rīkiem un brīdina, ka izmaiņu nevarēs atsaukt.

Pēc eksportēšanas atver failu, iezīmē aizklāto vietu, nokopē un ielīmē vienkāršā tekstā. Ja teksts parādās, tas nav izņemts. Kalipāri ziņojums, TSA rokasgrāmata un Manaforta dokuments šo pārbaudi nebūtu izturējuši pat minūti, pirms tos ieraudzīja kāds no malas.

Tā ir visa mācība, un tā maksā kaitinoši maz. Pārbaudi nosūtāmo failu, nevis rediģējamo versiju. Divdesmit gadu laikā šī kļūda pieļauta organizācijās ar daudz vairāk procedūrām nekā tev. Risinājums joprojām ir nokopēt un ielīmēt.

Mehānika, kāpēc teksts paliek failā, izskaidrota otrajā ceļvedī.